Pēc mūsu partijas programmas piedāvājuma publicēšanas esam saņēmuši dažādus jautājumus un komentārus. Sniedzam mūsu atbildes.
Jautājums: Kāpēc šāds nosaukums?
Atbilde: Austošā Saule ir Latvijas ģerbonī, Latvijas armijas simbolikā, tā bija Neatkarības kara cīnītāju kokardēs un latviešu strēlnieku karogos. Izvēlēties vienu no nacionālajiem simboliem par nosaukumu bija vienkārši. Ja kādam tuvākas šķiet asociācijas ar politiskām partijām Grieķijā, tas pasaka kaut ko vairāk par šo cilvēku. Attiecībā uz apvainojumiem nacismā un antisemītismā – tie jau ir dzirdēti. 4 gadu laikā kopš nomelnojošiem sižetiem nav atrasti nekādi pamatojumi šādiem meliem. Vēl vairāk – “Austošā Saule” ir paudusi atbalstu ebreju tiesībām uz savu valsti un Izraēlas tiesībām uz pašaizsardzību pret terorismu. Šodienas antisemīti ir kreisie radikāļi, kas ir pārstāvēti citās politiskajās partijās.
J: Kas ir “Austošā Saule” valdes locekļi?
A: “Austošā Saule” valdē ir Raivis Zeltīts (priekšsēdētājs), Krišjānis Lācis, Uģis Nastevičs, Oto Brantevics, Matīss Žuravļevs.
J: Vai “Austošā Saule” partija nešķels nacionālo elektorātu?
A: Nacionāli domājošo vēlētāju loks un nacionālu partiju rezultāts vēlēšanās ir divas dažādas lietas. Nacionāli domājoši latvieši saskaņā ar aptaujām ir vairākums. Pieprasījums pēc nacionālas politikas kopš 2022. gada ir audzis. Tikmēr nacionālistu partiju rezultāts vēlēšanās samazinās pat pie vislabākajiem politiskajiem apstākļiem. Iemesli ir paškritiski jāizvērtē šo partiju biedriem, nevis jābaidās par citām organizācijām. “Austošā Saule” nelūkojas uz kādiem “nišas vēlētājiem”, jo labi zina, ka vēlētājs ir personība ar savām vērtībām, rūpēm un interesēm, nevis kāds garantēts kopums. “Austošā Saule” lūkojas uz visplašāko latviešu skaitu, kuri ir noguruši no neefektīvas valsts pārvaldes, birokrātijas un nespējas aizstāvēt latviešu intereses hibrīdkara apstākļos. Nacionālisms ir mūsu pārliecība un rīcības pamats, nevis tēla sastāvdaļa.
J: Kāda būtu “Austošā Saule” partijas atšķirība no citām nacionālistu partijām?
A: Mēs esam garā jaunāki, sabiedriskajā dzīvē aktīvāki, prasībās principiālāki. Mēs esam tik tālu no “Progresīvajiem”, cik vien iespējams, neizskatot iespējamību ar šo partiju sadarboties ne pašvaldībās, ne valsts pārvaldē. Mēs kritiski vērtējam “Vienotības” ietekmi Latvijas politiskajā sistēmā – viens no būtiskiem uzdevumiem ir izbeigt tās vadītas partiju koalīcijas un dot iespēju patriotiskai alternatīvai. “Vienotības” liberālisms ir mūsu ienaidnieks, “Progresīvo” sociālisms ir tā atvasinājums, bet krievijas ietekme Latvijā ir proporcionāla šo politisko spēku ietekmei. Mēs vēlamies atbildēt uz liberālisma varu ar savu pretvaru, nevis iekļauties tajā. Mēs esam etnonacionālisti, jo tas ir būtiski latviešu tautas pastāvēšanai cauri laikiem. Dažādi kreisie mēģina sagrozīt latvietību par pilsonisku ideju, kurā ir iespējami “dažādu tautību latvieši”, lai tādējādi radītu pamatojumu masu imigrācijai. Mēs uzsveram, ka latviešu nāciju veido izcelsmē, valodā, kultūrā un gribā pēc valsts vienots ļaužu veselums, kas ne vien pastāvēja pirms Latvijas valsts izveides, bet ir arī Latvijas valsts izveides pamats, būtība un mērķis. Šajā veselumā, protams, laika gaitā asimilācijas ceļā var iekļauties citu tautu piederīgie. Tāpat Latvijas valsts dod līdzvērtīgas pilsoņa tiesības tām tautām, kas ir draudzīgas latviešiem. Mēs esam par tautu tiesībām uz savu identitāti un par nacionālu valstu Eiropu bez imperiālisma un globālisma. Mēs iestājamies par īstu tautu dažādību un brīvību katrai tautai kopt un pilnveidot sevi, kopt savas vienreizējās īpašības un raksturu savu senču zemē.
J: Kāpēc neapvienoties ar kādu no esošajām partijām?
A: Attiecībā uz iespēju apvienoties ar mazākām partijām mēs savu pozīciju esam izvērsti pauduši šeit. Citēsim: “Politisko panākumu gūšana nav atkarīga no iespējami lielākā skaita organizāciju apvienošanas. Politikā 2+2 ne vienmēr ir četri, nerunājot nemaz par pieci. Pārāk pretrunīgu organizāciju apvienošana vai arī līdz šim atkārtoti neveiksmīgu politisko projektu pievienošanās var novest drīzāk pie sliktāka rezultāta visiem. Ir jābūt skaidrākām “sarkanajām līnijām”, lai jaunā piedāvājuma vietā netaptu politiskais izsmiekls vai jaunais politiskais kuģis nebūtu sasaistīts ar tik smagu enkuru, ka nekur neizkustas. “Austošā Saule” nav “pareizāka” par citām organizācijām – tomēr neviens nevar noliegt mūsu degsmi un gatavību cīnīties par nacionālo ideju. Mēs esam vēl jauna organizācija, mēs neesam ideāli, bet mēs augam un strādājam, lai īstenotu pašreizējo tuvāko mērķi – izveidot oficiālu, neatkarīgu, pašpietiekamu un principiāli bezkompromisu latviešu nacionālisma partiju. Politisko partiju aliansei, kādai pirms Saeimas vēlēšanām tāpat būs jātop, ir jābūt ar politiski jaunu cilvēku kodolu, kuriem nevar pārmest ne sasmērēšanos ar krievu oligarhiem, ne politiskos kompromisus ar galēju liberālismu, ne korupciju. Mēs aicinām sev pievienoties citus ar līdzšinējo Latvijas politisko kursu neapmierinātus patriotus, kas meklē kustību ar uzvarētāju attieksmi un jaunu enerģiju.” Papildinot – vislabākais rādītājs iespējamai sadarbībai ir pagātnes pieredze. Četru gadu laikā un vēl pirms nodoma veidot politisku partiju mēs bijām kļuvuši par, iespējams, aktīvāko latviešu nacionālistu organizāciju pēc iniciatīvu un publisko akciju skaita. Par sadarbību ar mums kā idejiskiem domubiedriem interese no pastāvošajiem politiskajiem spēkiem ir bijusi tuvu nullei. Vēl vairāk – mēs esam pat sagatavojuši gatavus likumprojektus latviešu valodas aizsardzībai, kas nav izpelnījušies ne atbildi, ne jebkādu aktivitāti no Saeimā pārstāvētajām partijām. Balstoties uz šo pieredzi, mums nav pamata domāt, ka politiskās partijas būtu ieinteresētas sadarbībā ar mums kā biedrību. Tā ir sadarbība uz nevienlīdzīgiem pamatiem, ko nevar veidot mūsu labā griba vien. Tāpēc mēs esam izvēlējušies vispirms dibināt politisku partiju, lai “asiņu pārliešana”, kas latviešu nacionālismā ir steidzami nepieciešama, dotu labākos iespējamos rezultātus.
J: Par tautas vēlētu prezidentu
A: Iebildumi par tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām iedalās tajos, kas ir demagoģiski, un tajos, kuros ir patiesas rūpes par Latvijas drošības interesēm. Demagoģiski ir piesaukt krieviju vai citas autoritāras valstis, ja prezidentālas republikas paraugi ir atrodami, piemēram, ASV un Francijā. Prezidentāla republika nav autoritārisms, bet gan viens no demokrātijas veidiem. Atbildot tiem, kam patiesi rūp jautājuma būtība – tautas vēlēts prezidents, ja balsošana notiek kārtās, ir ievēlams ar vismaz 51% balsu, kas nozīmē, ka rezultātu nevar izšķirt prokrievisko spēku elektorāts. 2022. gada vēlēšanās bija vērojama 65% latviešu un 60% krievu aktivitāte. Latviešu vēlētāju ir vairāk, un latviešu vēlētāji ir aktīvāki. https://ritvars.wordpress.com/2022/10/24/latviesu-un-krievu-aktivitate-2022-gada-saeimas-velesanas/ Tieši prokrieviskajiem spēkiem ir izdevīga koalīciju politika, jo šādā veidā notiek tirgošanās par ietekmi, piemēram, Latgalē, kur jau ir manāmi Donbasa aizmetņi. Savukārt latvieši īpaši mobilizējas referendumos, kur nav partiju faktora, piemēram, par latviešu valodu, kas būtu salīdzināms ar prezidenta vēlēšanu beidzamo kārtu. Attiecībā uz bažām par varas līdzsvara zudumu – paraudzīsimies uz ASV, kur parlaments arvien ir galvenais likumudevējs, apstiprina budžetu, uzrauga prezidenta darbu u.tml. Un paraudzīsimies uz Latviju, kur varas centrs atrodas partiju koalīcijas padomē, kuras ministri pat atsakās tikties ar Saeimas deputātiem. Prezidentāla republika ir līdzsvara atgriešana sistēmā, kas šobrīd ir pārvirzījusies no parlamenta uz koalīcijas padomi, valsts kanceleju u.tml., bez jebkādas personiskās atbildības procesā, bet toties ar izšķērdību un stagnāciju. Riski ir arī pārmaiņās, bet pie esošās situācijas bez jebkādām pārmaiņām riski ir nenovēršami un jau šobrīd labi redzami. “Austošā Saule” nevēlas ieņemt vietu slikti funkcionējošā partiju kartelī, bet tā vietā rosināt reformas, kas varētu valsti izvest no krīzes. Tautas vairākuma mandāts un lielākas pilnvaras prezidentam varētu būt viens no risinājumiem.
